Asariņa.

Tā asara, kas ir patiesa, kas dzimst acs stūrītī.. viņa aug, briest.. viņa jūtas pietiekami izaugusi un sāk savu ceļu pāri vaigiem, gar degunu, kairinot Tavu ādu.. šo asaru Tu nevēlies iznīcināt, brutāli aizslaukot to.. Tu ļaujies viņas kairinājumam.. Tev niez, bet Tu savaldies.. asariņa nokļūst līdz lūpai.. Tu jūti to.. Tev viņas žēl.. Tu kārdinājumā izstiep mēli.. sagaidi asariņu.. mmm šī saldi sāļā garša.. šī asariņa bija asaru vērta, ši, kas dzimusi tavās skaistajās acīs.. pašā skaistuma kaktiņā.. šī asariņa, kuru Tu pažēloji.. šī asariņa bija patiesa, no Tevis Tev.

Sekunde.

Sekunde pievienojas sekundei un tā līdz noteiktam brīdim, līdz pilnībai, līdz sekundes būs piepildījušas minūti.. Kur paliek sekundes? Pazūd? Pārvēršas minūtēs? Izbeidzas un sākas no jauna? Kurš izdomāja sekundi? Kuram minūtes šķita par garu? Sekundes pievienojas sekundēm, līdz tiek piepildīta minūte, sekundi pa sekundei dzīvojam mēs šo laiku. Šķiet ka sekunde ir īss brīdis, bet, ja pienāk sekunde, kuru Tu nevēlies pazaudēt, tā pagarinās, tā nepievienojas citām, tā paliek Tavā atmiņā, tā šķiet mūžīga..

Kādreiz bija arī tā!

Augsti godātie priekšsēdētāji un pakaļsēdētāji.
Vēršos pie Jums ar nopietnu lūgumu. Turpmāk nesauciet mani tādos vārdos kā Anītis, Ansītis, Ārnītis, Makšķerīte vai jebkuros citos, kas iedragā manu godu.
Es tak Jūs godāju!

Es.

Lets pretend.

Tu esi kāda kalna virsotnē ar pilnu maisiņu mīļām un dārgām lietām. Tu apstājies uz kāda kalna malas un atver maisiņu, lai izvēlētos, kurai lietiņai parādīt skatu, kuru redzi. Te pēkšņi maisiņam pārtrūkst vīle. Viss birst ārā. Tu esi panikā un centies visu satvert rokā. Tik daudz mīļu lietu...

Tverot visu tu nesaglābsi neko, vai arī to, kuru mīli vismazāk. Ir jāizvēlas viena - tā, kura ir tā mīļākā un dārgākā un jākoncentrējas uz to. Lai pārējās iet, ja jau viņām tāds liktenis.

Life in a motion picture

Es skatos uz attēlu, kas manā priekšā kustas un mainas. Tik skaisti. Jūtu, ka vēlos būt tur, sajust ko citu, baudīt attēlu, kas kustas. Pietuvojos, izstiepju roku un lēnām tuvinu pirkstus šai pasakainai bildei domas, ka, iespējams, varēšu nokļūt tur, vadīts. Pirksti skar attēlu viegli saviļņodami to. Nekas nemainās. Esmu vēl šeit — tumsā un bilde turpina savu uzsākto kustību. Speru vieglu, drošsirdīgu soli attēlā, kuru mana roka jau ir šķērsojusi. Pēc mirkļa es jau esmu tur — otrā pusē. Esmu izgājis tai cauri. Kāda neveiksme — atkal tumsa un drēgnums. Man aiz muguras aizraujošā bilde un es biju tik, tik tuvu.

Mūsu acu skatieni sastopas un mana sirds ietrīsas. Instinkta vadīts, ātri atkāpjos tumsā. Ceru, ka paliku nepamanīts. Nedrīkst ļaut, lai zina, ka es esmu te un vēroju. Varbūt man aizliegts. Varbūt kustīgais attēls pazudīs no manām acīm uz mūžu. Kaklā savelkas kamols un grūti elpot. Kāpēc es nevaru būt tur? Kāpēc es nevaru vienkārši būt tur? Varbūt man nav lemts. Varbūt katram paredzēta sava vieta un varbūt mani arī kāds vēro. Ja tā, tad redz arī to, ka es vēroju citu attēlu? Esmu apmulsis. Turpinu raudzīties apburošajā bildē ar cerību kādreiz nokļūt tur. Tur, kur tik ļoti vēlos tikt.

IRC laiki un Nils

.::22:41:51::. @Neisen > para
.::22:41:56::. @Neisen > driikstu iztesteet fast akick uz tevi?
.::22:42:25::. @para > nu meegjini
- 22:43:13 -   @Neisen Uzlika banu !@prdx.lv kanaalaa #riga
.::22:43:14::. @para izmeta Neisen no #riga, sakot (Nemaani pats sevi!)
- 22:43:14 -   @para Uzlika banu ~r:NSX kanaalaa #riga
- 22:43:14 -   @para nonjeema banu !@prdx.lv kanaalaa #riga
- 22:43:14 -   @para Uzlika banu !@87.110.128.73 kanaalaa #riga
.::22:43:14::. -ChanServ- You have been unbanned from #riga.
.::22:43:14::. -ChanServ- Neisen deleted from #riga access list.
.::22:43:14::. -ChanServ- Nickname Neisen isn't currently on channel #riga.
.::22:43:14::. -ChanServ- !Neisen@87.110.128.* added to #riga autokick list.
.::22:43:14::. -ChanServ- AKICK ENFORCE for #riga complete; 0 users were affected.
.::22:43:30::. @para > nabadzinjsh :/

Mīlestība ir lēnprātīga

Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.
Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana.
Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.
Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts,
bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu.
Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā;
tagad es atzīstu tikai pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Vēstule korintiešiem.

#Atskārsme

Visu laiku domāju, ka ir normālas filmas, kurtas filmas un pretīgas filmas. Man, piemēram, paīk filmas ar dziļu jēgu, arī fantastikas gabali, bet ir filmas, kuras noskatoties nospriežu, ka, lūk, šis gabals man nepatika. Paiet laiks — 2 dienas un es jau to filmu esmu izmetis no galvas un aizmirsis (> /dev/null).