Tu esi kāda kalna virsotnē ar pilnu maisiņu mīļām un dārgām lietām. Tu apstājies uz kāda kalna malas un atver maisiņu, lai izvēlētos, kurai lietiņai parādīt skatu, kuru redzi. Te pēkšņi maisiņam pārtrūkst vīle. Viss birst ārā. Tu esi panikā un centies visu satvert rokā. Tik daudz mīļu lietu...
Tverot visu tu nesaglābsi neko, vai arī to, kuru mīli vismazāk. Ir jāizvēlas viena - tā, kura ir tā mīļākā un dārgākā un jākoncentrējas uz to. Lai pārējās iet, ja jau viņām tāds liktenis.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru